Ikšķiles Anitas Lolojums


Reģions: Ikšķile, 2023. gadā nodoti glabāšanā drošības kolekcijā Latvijas Kultūraugu gēnu bankā.

Izsekojamība gados: 1970-1980

Īpašības: Anita gadā iesēj 3 reizes pa pāris metriem, lai visu laiku būtu kāds svaigs zirnis dārzā ēdams. Apmēram metru augsti, mietiņi nepieciešami.

Izcilas īpašības: Ļoti ražīgi un nav kaprīzi.

Vēsture: Paaudzēs lolots kopš vismaz 1980.g. Anita šos zirņus nopirka Valkā, kad vēl pati bija jauna no sirmas kundzes un audzē ilgāk par 30 gadiem, jo tie ir pietiekami saldi, ļoti ražīgi un nav kaprīzi. .... kādreiz Anita audzēja gan vairākus garo kāršu zirņu veidus, gan tos ar "ūsiņām", bet beigās palika pie vieniem — šiem, jo nav gari, labi ražo.

Pielietojums: Šos zirņus parasti loba no pākstīm un ēd svaigus, visgardākie — tikko norauti dārzā!

Piezīmes: Kādreiz Anita audzēja zibenszirņus - garos kāršu zirņus, kuriem pirmais zieds ir apmēram 10 cm augstumā, zirnis turpina aug un apakšējie jau sāk ražot. Zibenszirņus Anita saņēma no kolēģes mammas Iecavā, diemžēl pati vairs tos neaudzē. 
Piezīmes: 2023. gadā Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī audzēto zirņu mērījumi.

2023. gadā Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī auga Lauku sētā “Urdziņās”, kur bija pietiekošs mitrums, bet bija stādīti ar dēstu, kam pārstādot, sakņu sistēma tika traumēta.

Stublāja vidējais garums 67 cm. Pirmā pāksts vidēji 35 cm augstumā, uz viena stublāja vidēji 11,6 pākstis.
 Pāksts vidēji 8,75 cm vienā pākstī vidēji 6,33 zirņi. No viena zirņa izauga 73 zirņi. (Šie zirņi spēj būt ražīgāki ideālos audzēšanas apstākļos)