Lapmežciema Stasijas mantojums

Reģions: Lapmežciems

Informācija par vietu: Lapmežciems Ikšķile
 2023. gadā nodoti glabāšanā drošības kolekcijā Latvijas Kultūraugu gēnu bankā.
2023. gadā Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī audzēšanu finansēja Latvijas vides aizsardzības fonds).

Izsekojamība gados: 1950-1960

Īpašības: Augs līdz 2 m, vajag balstus, kāršu zirņi, ražīgi. Veģetācijas periods ~ 60-70 dienas.

Izcilas īpašības: Agri, ražīgi un ilgi saldi.

Vēsture: Paaudzēs lolots kopš 1953.g. Dobeles novada Viesturu ciemā, netālu no K. Ulmaņa mājām 1953. gada Stasijas Lautas māte šos zirņus saņēma no kaimiņienes. Stasija apprecoties ~1980. gadā pārcēlās uz Lapmežciemu, un atveda tos līdz. Sēj tos katru gadu. Agnija, Stasijas kaimiņiene Lapmežciemā atnesa uz Kalnciema kvartāla sēklu maiņu 2019. gadā un iedeva Sandrai Stabingei.

Pielietojums: Nenobrieduši zirņi ir saldi. Var vārīt zupās, sautējumos, saldēt. Kamēr zirņu pākstis vēl nav izaugušas un gribās kādu svaigumu, lapas lieto salātos vai kā dekoru.

Piezīmes: Piezīmes: 
2023. gadā Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī audzēto zirņu mērījumi.

 2023. bija sauss gads, zirņi tādos apstākļos neizaug pilnā garumā kā normāla mitruma gadā.

 Stublāja garums 1,3 m. (ja ir pietiekošs mitrums un ja visas pākstis nolasa, šie zirņi turpina augt, ziedēt un ražot līdz bezgalībai jeb rudenim)
 Pāksts vidēji 7,37 cm Vienā pākstī vidēji 6,7 zirņi.